uzvilkties
uzvilkties -velkos [-vȩ̀lkuôs], -velcies, -velkas [-vȩ̀lkas], pag. -vilkos [-vìlkuôs] darbības vārds; atgriezenisks
1.sarunvaloda Lēnā gaitā uziet, uzrāpties u. tml.
PiemēriAr pūlēm uzvilkties kalnā.
- Ar pūlēm uzvilkties kalnā.
- Knapi uzvilkties pa kāpnēm līdz dzīvoklim.
2.sarunvaloda, neliterārs Satraukties; kļūt nervozam; zaudēt savaldību.
PiemēriStrīdā uzvilkos, tik tikko savaldījos.
- Strīdā uzvilkos, tik tikko savaldījos.
- Viņš var uzvilkties ne pa jokam.
- Šodien uzvilkos par sabiedrisko transportu.
3.formā: trešā persona Velkoties uz augšu, pavirzīties augstāk par vēlamo stāvokli.
PiemēriKrekls uzvilcies augšā.
- Krekls uzvilcies augšā.
4.novecojis Uzvilkt sev (ko).
PiemēriViņš uzvilkās zābakus.
- Viņš uzvilkās zābakus.