klajums
klajums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ar mežu neapaugusi vieta; plaša, ar mežu neapaugusi teritorija.
PiemēriIznākt no meža klajumā.
- Iznākt no meža klajumā.
- Viršiem apaudzis klajums.
- Visapkārt balo sniega klajums.
1.1.Lielāka platība, kurā nekas neierobežo skatienu; plašums.
PiemēriEzera klajums.
- Ezera klajums.
- Vērties jūras klajumā.
- Zils debesu klajums.