ieņurcīt
ieņurcīt -ņurcu, -ņurci, -ņurca, pag. -ņurcīju darbības vārds; transitīvs
ieņurcīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Mazliet, arī vietumis saņurcīt.
PiemēriSēžot ieņurcīt svārkus.
2.Ņurcot iedabūt (kur iekšā).
PiemēriIeņurcīt cepuri kabatā.