ieņemt
ieņemt -ņemu [-ņȩmu], -ņem, -ņem [-ņȩ̀m], pag. -ņēmu transitīvs, darbības vārds
1.Ņemot ievirzīt, ietvert (kur iekšā).
PiemēriIeņemt bērnu klēpī.
1.1.Iedzert (nedaudz); uzņemt (organismā).
PiemēriIeņemt dažus malkus.
2.Novietoties, iekārtoties (kur); aizņemt (vietu, telpu).
PiemēriSkatītāji ieņem vietas zālē.
2.1.Būt novietotam (kādā platībā, telpā), piepildīt (to) ar savu apjomu.
PiemēriPlauktos lielu vietu ieņem grāmatas par dabu.
3.Novietoties, nostāties (kādā stāvoklī).
PiemēriIeņemt ērtāku stāvokli.
3.1.pārnestā nozīmē Izveidot (attieksmi pret ko).
PiemēriIeņemt noraidošu attieksmi.
4.Būt, atrasties (piem., kādā amatā).
PiemēriIeņemt atbildīgu amatu.
5.Iegūt (piem., teritoriju, objektu karadarbības rezultātā).
PiemēriIeņemt augstieni.
6.Gūt ienākumus; saņemt (parasti naudu).
PiemēriNauda, kas valstī ieņemta par akcīzes nodokli.
7.Nonākt grūtniecības stāvoklī.
PiemēriIeņemt bērnu.
8.sarunvaloda Iešūt (piem., lai padarītu šaurāku, īsāku).
PiemēriIeņemt svārkus.
Stabili vārdu savienojumiIeņemt galvā. Ieņemt prātā. Kā ūdeni mutē ieņēmis. Klusē kā ūdeni mutē ieņēmis.