muca
muca lietvārds; sieviešu dzimte
1.Liels, cilindrisks koka, metāla vai plastmasas trauks ar plakanu dibenu dažādu šķidrumu, kā arī beramu vielu pārvadāšanai un uzglabāšanai.
PiemēriOzolkoka muca.
- Ozolkoka muca.
- Tukša muca.
- Mucas stīpa.
- Mucas spunde.
- Piepildīt mucu ar ūdeni.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
PiemēriKāpostu, gurķu, siļķu muca.
- Kāpostu, gurķu, siļķu muca.
- Alus muca.
Stabili vārdu savienojumiDarvas muca.
- Darvas muca — kārts galā piestiprināts trauks ar sveķainu malku, ko dedzina Jāņos.
1.2.Šāda trauka saturs; šādā traukā ietilpstošais (kā) daudzums.
PiemēriPagrabā glabājās vairākas mucas vīna.
- Pagrabā glabājās vairākas mucas vīna.
- Ieskābēt trīs mucas kāpostu.
- Atvest piecas mucas ar ūdeni.
1.3.vēsturisks Sens beramu vielu un šķidrumu tilpuma mērs.
PiemēriRīgas muca.
- Rīgas muca.
2.joma: aviācija Augstākās pilotāžas figūra, ko lidaparāts veic horizontālā lidojumā ap savu šķērsgriezuma asi.
Stabili vārdu savienojumiKā muca. Kā mucā audzis. Kā pulvera muca. Kā siļķes mucā. Kā uz pulvera mucas.
- Kā muca idioma — ļoti resns, apaļš.
- Kā mucā audzis idioma — saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.
- Kā pulvera muca idioma — saka par cilvēku, kas ļoti ātri dusmojas.
- Kā siļķes mucā idioma — sarunvaloda ļoti cieši, tuvu cits pie cita (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
- Kā uz pulvera mucas idioma — saka, ja kādam draud briesmas, nepatikšanas.
- Mucā audzis, pa spundi barots idioma — saka par neaudzinātu, nemācītu cilvēku, kas neprot uzvesties, darbu darīt.