Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ebenkoks
ebenkoks [ebènkùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
PiemēriHurma ir ēdams ebenkoka auglis.
  • Hurma ir ēdams ebenkoka auglis.
1.1.Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
PiemēriEbenkoka mēbeles.
  • Ebenkoka mēbeles.
Cilme:No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos ‘melnkoks’.