ebenkoks
ebenkoks [ebènkùoks] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Ebenu dzimtas tropu vai subtropu koks ar smagu, cietu, tumšas krāsas koksni.
PiemēriHurma ir ēdams ebenkoka auglis.
1.1.Šī koka koksne, ko izmanto greznu mēbeļu ražošanā, inkrustācijām u. tml.
PiemēriEbenkoka mēbeles.
Cilme:No vācu Ebenholzbaum, kam pamatā latīņu ebenus, grieķu ebenos ‘melnkoks’.