sevišķs
sevišķs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
sevišķa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
sevišķi apstākļa vārds
sevišķība lietvārds; sieviešu dzimte
sevišķums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas ir atšķirīgs no citiem; īpašs2; neparasts.
PiemēriSevišķs uzdevums.
1.1.formā: noteiktā galotne; kopā ar: "pārtikas produkta nosaukums" Lieto, lai ar nosaukumu izceltu attiecīgo produktu citu vidū.
PiemēriSevišķā rupjmaize.
2.Tāds, kas atšķiras ar pastiprinātu intensitāti; liels, ārkārtīgs.
PiemēriIzrādīt sevišķu interesi.
2.1.Liels, ievērojams.
PiemēriNav noticis nekas sevišķs.
3.formā: apstākļa vārds Ļoti.
PiemēriSevišķi skaista sieviete.
3.1.Visbiežāk, galvenokārt.
PiemēriCilvēki labprāt lasa daiļliteratūru, sevišķi romānus.