potence
potence dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Iespēja, spēja, spēks, kas ir nepieciešams kādai darbībai, norisei un noteiktos apstākļos var izpausties, īstenoties.
PiemēriGarīgā, intelektuālā potence.
- Garīgā, intelektuālā potence.
- Attīstīt savas mākslinieciskās potences.
- Sportistam ir lielas potences kļūt par čempionu.
2.formā: vienskaitlis Dzimumspēja (vīrietim).
PiemēriPotences traucējumi.
- Potences traucējumi.
- Potences samazināšanās.
- Uzlabot potenci.
Cilme:No latīņu potentia ‘vara, spēks; spēja’.