arestēt
arestēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Atņemt personisko brīvību piespiedu kārtā (ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju); apcietināt.
PiemēriArestēt noziedznieku.
1.1.Aizliegt rīkoties, lietot.
PiemēriArestēti visi firmas konti bankā.