arests
arests lietvārds; vīriešu dzimte
1.Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
PiemēriIzdarīt plašus arestus.
Stabili vārdu savienojumiMājas arests.
1.1.Tiesas orgānu aizliegums rīkoties (ar savu īpašumu).
PiemēriMantas arests.
Cilme:No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum ‘apcietināšana’.