arests
arests lietvārds; vīriešu dzimte
1.Personiskās brīvības atņemšana piespiedu kārtā ar tiesas vai izmeklēšanas institūciju sankciju.
PiemēriIzdarīt plašus arestus.
- Izdarīt plašus arestus.
- Turēt arestā.
- Atrasties arestā.
- Parakstīt sankciju par arestu.
Stabili vārdu savienojumiMājas arests.
- Mājas arests — atvieglots aresta veids, kad arestētais tiek izolēts savā dzīvoklī, mājā.
1.1.Tiesas orgānu aizliegums rīkoties (ar savu īpašumu).
PiemēriMantas arests.
- Mantas arests.
- Uzlikt arestu korespondencei.
Cilme:No vācu Arrest, kam pamatā viduslaiku latīņu arrestum ‘apcietināšana’.