smacēt
smacēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni tam, ka (kādam) tiek apgrūtināta elpošana; vai nevar paelpot vispār.
PiemēriDūmi smacē elpu.
- Dūmi smacē elpu.
- Smogs smacēja pilsētas iedzīvotājus.
- Smacējošs klepus.
- Smacējošas vielas.
1.1.pārnestā nozīmē Spēcīgi ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku stāvokli).
PiemēriAizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.
- Aizvainojums, bēdas, dusmas smacē nost.