zīst
zīst zīžu, zīd, zīž, pag. zīdu transitīvs, darbības vārds
1.Spiest, spaidīt ar lūpām un mēli (sievietes krūtsgalu, dzīvnieka mātītes pupu), lai izsūktu pienu; šādi ēst.
PiemēriBērns zīž krūti.
Stabili vārdu savienojumiZīst māti.
1.1.Turēt (ko, piem., pirkstu) mutē un izdarīt sūkšanas kustības.
PiemēriLācis zīž ķepu.
1.2.sarunvaloda Smēķēt (cigareti, pīpi u. tml.), parasti lēni.
PiemēriVečuks sēž un soliņa un zīž cigareti.
Stabili vārdu savienojumiZīst no pirksta.