Paplašinātā meklēšana

Meklējam zīst.

Atrasts vārdos (15):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (176):

sērfot Apmeklēt dažādas tīmekļa vietnes, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
nicināt Ar izteiktu nepatiku attiekties (pret ko), atzīstot (to) par nepieņemamu, sliktu u. tml.
publicitāte Atklātība, plaša pieejamība, atvērtība; plaša atpazīstamība, popularitāte sabiedrībā, arī reklāma.
paraugprāva Atklāts tiesas process, ko izmanto, lai iepazīstinātu plašāku sabiedrību, piem., ar kāda nozieguma bīstamību; šāds politiski inscenēts tiesas process noteiktu politisku mērķu sasniegšanai.
vārds Atpazīstamība, popularitāte.
pazīšanās Attiecības, saskarsme, kontaktu uzturēšana ar cilvēkiem, kas pazīst cits citu.
aizmest Atzīstot (ko) par nevajadzīgu, nederīgu, vairs nelietot, neizmantot un atbrīvoties (no tā).
būt ar mieru atzīstot par labu, pievienoties, pieņemt.
noraidīt Atzīstot par neatbilstošu kādām prasībām, nepieņemt (ko).
atgriezties no grēkiem atzīstot un nožēlojot savus grēkus, tikt atbrīvotam no tiem.
leģendārs Bieži minēts, daudzināts; plaši pazīstams.
čūla Bojājums (ādā, gļotādā), no kura sūcas limfa, asinis; lēni dzīstoša, strutojoša brūce.
būt mierā Būt apmierinātam (ar ko); atzīstot par labu, pieņemt.
izplatīt Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
būt uz tu Būt labi pazīstamam (ar ko), pārzināt (ko).
pazīties Būt pazīstamam (ar kādu); pazīt vienam otru, citam citu.
valdīt Būt tādam, ko atzīst par pareizāko.
kaisīt pērles cūkām censties iepazīstināt ar kādām vērtībām, ideāliem cilvēku, kas to neizprot un nespēj novērtēt.
paziņa Cilvēks, ar kuru kāds ir pazīstams.
sabiedrības cilvēks cilvēks, kam ir bieža, aktīva saskarsme ar citiem cilvēkiem, ir sabiedrībā pazīstams, populārs.
nožēlnieks Cilvēks, kas atzīst sevi par vainīgu (kādā nodarījumā, pārkāpumā) un izjūt sirdsapziņas pārmetumus.
gids Cilvēks, kas iepazīstina (piem., tūristus) ar ievērojamām vietām, kultūras pieminekļiem u. tml., sniedz nepieciešamo informāciju.
psihologs Cilvēks, kas labi pazīst, prot pareizi uztvert un novērtēt citus cilvēkus.
nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un tos nelieto; atturībnieks.
neticīgs Cilvēks, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
svešs Cilvēks, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts; cilvēks, kas nav tuvāk iepazīts; nepazīstams cilvēks.
brāķētājs Cilvēks, kas peļ, noniecina (ko), atzīst (ko) par nederīgu, nelietojamu.
iepazīstināt Darīt pazīstamu (ar kādu, citu ar citu) klātbūtnē nosaucot (personas) vārdu.
popularizēt Darīt plaši zināmu, pazīstamu, iepazīstināt daudzus.
izplatīt Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
sērfošana Dažādu tīmekļa vietņu apmeklēšana, meklējot informāciju, iepazīstoties ar to.
ievirzīt Dot vispārēju priekšstatu (par ko), iepazīstināt (ar ko).
uzmirkšķināt Dot zīmi (ar automobiļa gaismām), (tās) ieslēdzot, pārslēdzot u. tml. (piemēram, norādot pagriezienu); šādā veidā sveicināt (pazīstamu pretimbraucēju), arī brīdināt (pretimbraucēju, piemēram, par ceļu policijas patruļu).
solfedžēt Dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanās.
sadzīt Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
sarepēt Dzīstot pārklāties ar kreveli.
pāraugt Dzīstot pārklāties.
ekstrēmists Ekstrēmisma piekritējs; cilvēks ar galējiem politiskiem uzskatiem; cilvēks, kas atzīst galējus līdzekļus savu mērķu sasniegšanā.
materiālisms Filozofijas virziens, kas (pretēji ideālismam) matēriju, dabu, esamību atzīst par primāru, bet apziņu, ideju, garu – par sekundāru.
ideālisms Filozofijas virziens, kas pretēji materiālismam par primāru atzīst apziņu vai ārpus apziņas un matērijas esošu ideju; filozofiska mācība, pēc kuras viss, ko mēs vērojam, ir apziņas priekšstats.
monisms Filozofiska doktrīna, kas noliedz duālismu (piem., matērijas un gara esamību) un atzīst, ka realitāte sastāv tikai no vienas substances vai ka visa esošā pamatā ir viens pirmsākums.
instrumentālisms Filozofiska koncepcija (pragmatisma paveids), kas atziņas un zinātniskas teorijas atzīst par līdzekli, ar kā palīdzību pielāgoties mainīgajai videi, attīstīt jaunas teorijas un metodes.
duālisms Filozofiska mācība, kas atzīst matēriju un apziņu, esamību un domāšanu par divām patstāvīgām, neatkarīgām substancēm.
objektīvisms Filozofisks uzskats, kas atzīst, ka pastāv objektīvas, vispārpieņemtas patiesības, tikumiskās normas; pretstats: subjektīvisms.
iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
propaganda Iepazīstināšana (piem., ar kādu izstrādājumu) un ieteikšana lietošanai.
sapazīstināt Iepazīstināt (ar kādu, citu ar citu).
stādīt priekšā iepazīstināt (kādu ar kādu).
stādīties Iepazīstināt (kādu) ar sevi.
aklais randiņš iepriekš norunāta satikšanās starp cilvēkiem, kuri iepriekš nekad nav redzējuši viens otru, nav personiski pazīstami.
uzspiest Ietekmēt (kādu), lai panāktu, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara u. tml. pretēji (tā) vēlmei.
sazīst Iezīst (ko) lielākā daudzumā; iezīst (kā lielāku daudzumu).
instruktāža Instruēšana, pamācīšana; oficiāla iepazīstināšana ar instrukciju, pastāvošajiem noteikumiem.
intuitīvisms Iracionālisma paveids, kas atzīst intuīciju par galveno izziņas līdzekli.
ar pazīšanos izmantojot pazīstama cilvēka palīdzību.
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar mākslinieka daiļradi kopumā vai kādu tās posmu.
kopizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar vairāku mākslinieku daiļradi.
tuvināt Izteikt (kādu lielumu) ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē.
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē.
rēta Jaunu audu veidojums, kas rodas bojājuma vietā, sadzīstot brūcei; arī brūce.
granulācija Jaunu, nenobriedušu saistaudu veidošanās, piem., brūcei dzīstot.
iepazīties Kļūt pazīstamam (ar kādu, citam ar citu).
aizskanēt Kļūt pazīstamam; izplatīties (par ziņām, slavu u. tml.).
iegūt vārdu kļūt plaši pazīstamam, slavenam (piem., ar radošu darbu).
iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
iziet pasaulē kļūt populāram, plaši pazīstamam (piem., par mākslas darbu).
ieiet tautā kļūt tautā plaši pazīstamam.
plurālisms Koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām esamībām, kas nav reducējamas uz vienu principu; pretstats: monisms.
tā dēvētais lieto, lai apzīmētu ar neoficiālu vai mazpazīstamu, arī ar īsti neatbilstošu nosaukumu.
tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu, saīsinājums t. s.
dziedēt Lietojot ārstniecības līdzekļus, panākt, ka dzīst (brūce, ievainojums); šādā veidā padarīt veselu (ķermeņa daļu).
okultisms Mācība, kurā atzīst pārdabisku parādību un spēku eksistenci; praktiskas darbības, lai saistītos ar šīm parādībām un spēkiem.
iesvētes mācība mācības, kurās mācītājs iesvētāmos iepazīstina ar baznīcas dogmām.
mazpazīstams Maz zināms, pazīstams.
vizītkarte Neliela kartīte ar, parasti tipogrāfiski iespiestu, tās īpašnieka vārdu, uzvārdu, arī adresi, nodarbošanos u. tml. (to pasniedz, piem., iepazīstoties).
no ielas nepazīstams cilvēks, kam nav ieteikuma, raksturojuma.
nekuriene Nezināma, nepazīstama vieta.
mistisks Nezināms, nepazīstams, arī šaubīgs.
konkrēts Noteikts atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā).
prezentācija Oficiāla ceremonija, kurā sabiedrību iepazīstina ar ko jaunu (grāmatu, filmu, firmu u. tml.).
prezentēt Oficiāli iepazīstināt sabiedrību ar ko jaunu (grāmatu, filmu, uzņēmumu u. tml.).
uzmirdzināt Padarīt (ko) populāru, atpazīstamu, ievērojamu.
uztiept Pakļaujot savai gribai (kādu), panākt, ka (tam) kas jāpieņem, jāatzīst, pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, panākt, ka (kādam) pretēji (savām) vēlmēm, vajadzībai jāpieņem, jāatzīst (kas).
uzplīt Pakļaujot savai ietekmei, panākt, ka (kādam kas) jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
noklusēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
sadziedēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sadzīst.
izgāzt Panākt, darīt tā, ka (kas) beidzas ar neveiksmi, ar nevēlamu rezultātu; panākt, ka noraida, neatzīst.
aizdziedēt Panākt, ka aizdzīst.
sausiņš Pārmērīgi racionāls, stingru principu cilvēks, kurš neatzīst jūtīgumu, emocionalitāti.
tuvinājums Pārveidojums, kurā kādus lielumus aizstāj ar citiem – pazīstamākiem vai vienkāršākiem – lielumiem.
ļoti patīkami pieklājības teiciens, ko saka iepazīstoties.
reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst reformas un noliedz apvērsumus; attiecīga politiskā darbība.
monarhisms Politisks virziens un kustība, kas atzīst un atbalsta monarhijas pastāvēšanu.
baptisti Protestantisma konfesija, kas atzīst tikai pieaugušu cilvēku kristīšanu, iegremdējot tos ūdenī, un kam raksturīga atsevišķu draudžu neatkarība.
menonīti Protestantu sekta (izveidojusies 16. gs.), kas atzīst pieaugušo kristīšanu, baznīcas šķiršanu no valsts un ievēro aizliegumu lietot ieročus.
izrādīt Rādot iepazīstināt (ar ko); parādīt (daudz vai visu).
krevele Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
zīmols Ražotāja marka; fabrikas zīme; firmas zīme, kas nodrošina izstrādājumu atpazīstamību tirgū.
izreklamēt Reklamējot padarīt plaši pazīstamu, labi zināmu.
izreklamēties Reklamējot sevi, kļūt pazīstamam, populāram.
viendievība Reliģija, kas atzīst tikai vienu Dievu; monoteisms.
patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u. tml.
patrons Sabiedrībā pazīstams cilvēks, kas publiski atbalsta, piem., kādu pasākumu; atbalstītājs.
aizrepēt Sadzīstot pārklāties ar negludu, raupju kreveli.
iesvaidīt Sagatavot (īpašam darbam), iepazīstināt (ar amata noslēpumiem).
žamevū Sajūta, kad kaut kas pazīstams pēkšņi šķiet svešs vai jauns; pretstats: dežavū.
Esiet pazīstami! saka iepazīstinot.
Būsim pazīstami! saka iepazīstoties.
Prātiņ, nāc mājā! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
Prātiņ, nāc mājās! saka lielā izbrīnā, nesapratnē, arī neatzīstot, nosodot kādu par muļķību.
grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata ar septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
grāmata aiz septiņiem zieģeļiem saka par ko ļoti nezināmu, nepazīstamu, svešu.
ko tur (var) darīt saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko lai dara saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
ko (tu) padarīsi saka, atzīstot nespēju ko izdarīt, panākt.
izstiepties vai sarauties saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
kaut vai izstiepies saka, atzīstot savu bezspēcību ko mainīt, grozīt.
Ej gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
Lai iet gulēt! saka, ja nevēlas vai neatzīst kāda līdzdalību, rīcību.
piens sadeg saka, ja piena dziedzerī uzkrājas neizslaukts, nenozīsts piens un rodas piena dziedzera iekaisums.
(tur jau) pat akmeņiem jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmeņiem jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jābrēc saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
(tur jau) pat akmenim jākliedz saka, nosodot lielu netaisnību, pārestības, kaut ko neatzīstot.
ievadīt Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
epikūrisms Sengrieķu filozofa Epikūra mācība, kuras raksturīgākie elementi ir sensuālisms, materiālisms un savdabīgs hedonisms, atzīstot cilvēka tieksmi pēc laimes un baudām.
tante Sieviete attiecībā pret gados ievērojami jaunāku cilvēku; pazīstama vai sveša sieviete attiecībā pret bērnu (bērnu runā, sarunā ar bērnu).
izslavēt Slavējot (arī reklamējot, ieteicot u. tml.) padarīt plaši pazīstamu.
popzvaigzne Slavens, pazīstams popmūzikas izpildītājs.
inkognito Slepenība (attiecībā uz vārdu, personību); nepazīstamība.
izplatība Stāvoklis, kad (kas) kļūst zināms, pazīstams; izplatīšanās.
nezināms Svešs, nepazīstams (par cilvēku).
svešinieks Svešs, nepazīstams cilvēks.
grāmatas atvēršanas svētki svinīga sabiedrības iepazīstināšana ar jauniznākušu grāmatu.
atslēga Šifra veidošanas sistēma; paņēmienu kopums, lai izlasītu ar nepazīstamām zīmēm rakstītu vai šifrētu tekstu.
pret Tā, kā nav (kam) vēlams, vajadzīgs, pieņemams, tā, ka nepievienojas (kam), neatzīst (ko).
tuvs Tāds, ar ko ir tieša radniecība; tāds, ar ko ir laba garīgā saskaņa, sirsnīgas, draudzīgas attiecības, arī labi pazīstams, mīļš (par cilvēkiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
nenoteikts Tāds, ar kuru izsaka ko vispārīgu, arī nepazīstamu, iepriekš neminētu, aptuvenu.
ievērojams Tāds, kam ir lieli nopelni, sasniegumi (kādā darbības nozarē); plaši pazīstams.
svešāds Tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama (par parādībām, priekšmetiem u. tml.); tāds, ko uztver kā maz pazīstamu, zināmu (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo); pasvešs; savāds, neparasts.
pieņemams Tāds, kas atzīstams par pietiekami labu.
vēlams Tāds, kas ir atzīstams par labu; derīgs, ieteicams, arī piemērots.
bēdīgi slavenais tāds, kas ir plaši pazīstams savu negatīvo īpašību, nepieņemamās rīcības dēļ.
neparasts Tāds, kas ir reti sastopams, vērojams; tāds, kas atšķiras no kā pierasta, pazīstama.
svešs Tāds, kas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri nekad vēl nav redzēti, sastapti, kuri nav pazīstami; tāds, kas piemīt šādiem cilvēkiem.
pasaulslavens Tāds, kas ir slavens, zināms, pazīstams visā pasaulē.
nevēlams Tāds, kas nav atzīstams par labu, pieņemamu.
svešs Tāds, kas nav pazīstams (par vietu, teritoriju u. tml.); tāds, kas (kādam) nav dzimtā vieta, arī pastāvīga dzīvesvieta.
zināms Tāds, kas nav svešs; pazīstams.
nepazīstams Tāds, kas nav zināms, pazīstams; svešs.
ziņkārīgs Tāds, kas neatlaidīgi cenšas (ko jaunu, nepazīstamu) aplūkot, iepazīt (par dzīvniekiem).
neticīgs Tāds, kas neatzīst Dieva esamību, netic Dievam.
svešs Tāds, kas nekad vēl nav redzēts, sastapts, tāds, kas nav pazīstams (par cilvēkiem, dzīvniekiem); tāds, kas nav tuvāk iepazīts, par kuru maz kas zināms (par cilvēkiem, cilvēku grupām).
pasaule Tāds, kas savu izcilo īpašību, īpašo sasniegumu u. tml. dēļ ir pazīstams lielai zemeslodes iedzīvotāju daļai; tāds, kas atbilst visaugstākajām prasībām.
plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
nepopulārs Tāds, ko daudzi neatzīst, neuzskata par labu; tāds, pret kuru daudziem ir negatīva attieksme.
melns un maziņš tāds, ko neatzīst, neievēro; padevīgs, pazemīgs; pārspēts, satriekts.
vispārpieņemts Tāds, ko pieņem, atzīst visi vai daudzi.
svešs Tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš iegaumēto, uztverto, zināmo).
nezināms Tāds, par ko (kādam) nav nekādu ziņu, datu, arī zināšanu; nepazīstams, svešs.
svešs Tāds, par ko nav nekāda priekšstata, zināšanu; tāds, kas nav pazīstams, zināms, tāds, kas nav redzēts, tuvāk iepazīts, apgūts u. tml. (par priekšmetiem, parādībām u. tml.).
dogma Tēze, pieņēmums, mācība, ko atzīst par neapstrīdamu patiesību.
individuālisms Uzskats, kas atzīst indivīda autonomiju un rīcības brīvību, viņa tiesību pārākumu pār sabiedrības interesēm.
kosmopolītisms Uzskatu sistēma, kas neatzīst nacionālus valstiskus veidojumus, popularizē vienaldzīgu izturēšanos pret dzimteni, nacionālo kultūru, tradīcijām.
zīžļāt Vairākkārt, arī lēni, viegli, ar pārtraukumiem zīst; sūkāt (ko).
mašīnvaloda Valoda, kuru pazīst un kuras komandas izpilda datora centrālais procesors; datorvaloda.
amnestija Valsts augstākās varas akts, ar kuru pilnīgi vai daļēji atbrīvo no soda izciešanas vai (pēc soda izciešanas) atzīst par nesodītu.
sunnisms Viens no islāma pamatvirzieniem, kas līdz ar Korānu atzīst arī sunnu.
norādāmais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz konkrētām, runas situācijā atpazīstamām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm.
solfedžo Vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
biheiviorisms Virziens psiholoģijā (radies ASV 19. un 20. gs. mijā), kas par pētīšanas priekšmetu atzīst nevis apziņu, bet izturēšanos.
svešatne Zeme, kas (kādam) nav dzimtene; nepazīstama, sveša zeme, vieta.

zīst citās vārdnīcās:

Tēzaurs

zīst

LLVV

zīst

MEV

zîst