izplatīt
izplatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vēršas plašumā, vairojas.
PiemēriIzplatīt infekciju.
1.1.Būt par (gaismas, smaržu, siltuma u. tml.) avotu.
PiemēriLampas izplata spožu gaismu.
2.Izdalot, pārdodot (ko), panākt, ka (to) saņem daudzi.
PiemēriIzplatīt reklāmas bukletus.
2.1.Darīt zināmu (daudziem), iepazīstināt (daudzus).
PiemēriIzplatīt ziņas.
2.2. Būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam.
PiemēriIzplatīts celtniecības veids.