noklusēt
noklusēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ar nodomu neizpaust, nepateikt (ko).
PiemēriNoklusēt patiesību, dažus svarīgus faktus.
- Noklusēt patiesību, dažus svarīgus faktus.
1.1.Neatklāt, neizpaust.
PiemēriNoklusēt notikušo.
- Noklusēt notikušo.
- Noklusēt savas kļūdas.
- Noklusētie pagātnes noslēpumi.
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas, kāds) nav zināms, pazīstams.
PiemēriPadomju varas noklusēts rakstnieks.
- Padomju varas noklusēts rakstnieks.
- Okupācijas gados noklusētais dzejnieks.