sadzīt2
sadzīt [sadzît] 3. pers. -dzīst, pag. -dzija darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi.
PiemēriBrūce sadzīst.
- Brūce sadzīst.
- Kaula lūzums sadzīs.
- Veidojot koka vainagu, zāģējumi sadzīs.
1.1.Dzīstot kļūt veselam (par ievainotu ķermeņa daļu).
PiemēriJāļauj kājai sadzīt.
- Jāļauj kājai sadzīt.
- Elkonis jau sadzijis.
Stabili vārdu savienojumiLīdz kāzām sadzīs.
- Līdz kāzām sadzīs idioma — saka, uzmundrinot, mierinot kādu, kas guvis nelielu savainojumu.