sastatīt
sastatīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
sastatījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Novietot stāvus (vairākus, daudzus) vienu pie otra.
PiemēriSastatīt gleznas gar sienu.
2.Salīdzināt (vienu ar otru).
PiemēriGrāmatā sastatītas atšķirīgas dzīves pieredzes.
Stabili vārdu savienojumiSastatāmā valodniecība.