noganīt
noganīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd (augus) kādā vietā.
PiemēriNoganīt zāli, atālu.
- Noganīt zāli, atālu.
1.1.Ganot panākt, ka lauksaimniecības dzīvnieki noēd augus (kādā teritorijā).
PiemēriNoganīt ganības, pļavu.
- Noganīt ganības, pļavu.
1.2.Ganot panākt, ka (lauksaimniecības dzīvnieki) uzturas, ganās tikai tam paredzētajās vietās.
PiemēriNoganīt lopus.
- Noganīt lopus.
- Ne katrs spēj noganīt 20 govis.
- Noganīt cūkas, aitas.
2.Pieskatīt, uzraudzīt.
PiemēriMamma nevar divus puikas noganīt.
- Mamma nevar divus puikas noganīt.
- Noganīt pulciņu bērnu nebija viegli.