nogaidīt
nogaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Gaidīt (kādu laiku) un pārstāt gaidīt.
PiemēriNogaidīt draugu veselu stundu.
- Nogaidīt draugu veselu stundu.
- Brīdi nogaidījis, viņš aizgāja.
1.1.Gaidīt (kamēr rodas, iestājas labvēlīgi apstākļi, izdevīga situācija u. tml.).
PiemēriNogaidīt, kamēr iestājas klusums.
- Nogaidīt, kamēr iestājas klusums.
- Nogaidīt, kamēr pāriet lietus.
- Nogaidīt brīdi, kad istabā neviena nav.
- Nogaidīt labākus laikus.