pieblietēt
pieblietēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
pieblietēties darbības vārds; atgriezenisks
1.Blietējot pieplacināt, padarīt blīvu vai blīvāku.
PiemēriPieblietēt augsni, melnzemi.
- Pieblietēt augsni, melnzemi.
- Pieblietēt sniegu.
- Uzber grants slāni, pēc tam pieblietē.
1.1.Blietējot padarīt blīvu, līdzenu.
PiemēriCeļa segums ir ciets un labi pieblietēts.
- Ceļa segums ir ciets un labi pieblietēts.