stīvināt
stīvināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Cietināt.
PiemēriStīvināt apkaklīti.
- Stīvināt apkaklīti.
- Stīvināt palagus.
- Stīvināts galdauts.
- Puiši stīvinātos kreklos.
- Medmāsas baltās, stīvinātās cepurītēs.
- 60. gadu otrajā pusē valkāja kleitiņas ar stīvinātiem apakšsvārkiem.
1.1.Padarīt stingru, stīvu (4).
PiemēriAr laku stīvināta frizūra.
- Ar laku stīvināta frizūra.