Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
meitēns sarunvaloda
meitēns [meîtȩ̃ns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Meitene1; meita1, meitiņa.
PiemēriDraisks, kluss meitēns.
1.1.Meitene; jauniete.
PiemēriMeitēns pie stūres.