Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
meitēns sarunvaloda
meitēns [meîtȩ̃ns] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Meitene1; meita1, meitiņa.
PiemēriDraisks, kluss meitēns.
  • Draisks, kluss meitēns.
  • Piecus gadus vecs meitēns.
  • Māmiņa meitēnam lasa priekšā pasaku.
1.1.Meitene; jauniete.
PiemēriMeitēns pie stūres.
  • Meitēns pie stūres.
  • Meitēns jau studē institūtā!