riņķot
riņķot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
riņķojums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pārvietoties, virzīties pa riņķa līniju, arī ap savu asi (par debess ķermeņiem).
PiemēriZeme riņķo ap Sauli.
- Zeme riņķo ap Sauli.
- Orbītā riņķo pavadoņi.
- Mēness riņķo apkārt Zemei.
1.1.Lidojot virzīties pa riņķa līniju vai lokveidā.
PiemēriPutns riņķo virs ezera.
- Putns riņķo virs ezera.
- Lidmašīna riņķo virs pilsētas.
- Pamanīt gaisā riņķojam vanagu.
2.Vairākkārt kustēties, virzīties (pa kurieni) apļveidā vai lokveidā.
PiemēriSuns riņķo pa sētu.
- Suns riņķo pa sētu.
- Sportisti riņķoja pa trasi.
- Riņķot pa kalnu ceļu serpentīniem.
2.1.Atkārtoti virzīties ap vienu un to pašu vietu.
PiemēriPīles riņķoja ap maizes gabalu.
- Pīles riņķoja ap maizes gabalu.
- Ģimenē biju pati jaunākā, visi ap mani riņķoja.
2.2.pārnestā nozīmē Atkārtoti parādīties, uzplaiksnīt.
PiemēriGalvā riņķo visādas domas.
- Galvā riņķo visādas domas.
3.formā: trešā persona Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu noslēgtu sistēmu).
PiemēriAsinis riņķo pa asinsrites sistēmu.
- Asinis riņķo pa asinsrites sistēmu.
- Dzesēšanas sistēmā riņķo 15 litri šķidruma.