Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekāje
piekāje lietvārds; sieviešu dzimte
1.Reljefa paaugstinājuma, pacēluma apakšējā daļa; vieta, teritorija pie šāda paaugstinājuma, pacēluma.
PiemēriKalna piekāje.
  • Kalna piekāje.
  • Tikt līdz vulkāna piekājei.
  • Ezers plešas līdz pat Alpu piekājei.
  • Ciemats atrodas Himalaju kalnu piekājē.
2.Pamatne, pakāje (piem., augstai celtnei); vieta, teritorija pie šādas pamatnes.
PiemēriVisa pieminekļa piekāje bija nosegta ar ziediem.
  • Visa pieminekļa piekāje bija nosegta ar ziediem.
  • Atrasties Eifeļa torņa piekājē.