piekabināt
piekabināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
piekabinājums lietvārds; vīriešu dzimte
piekabināties darbības vārds; atgriezenisks
1.Kabinot piestiprināt, pievienot (ko pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekabināt vagonu pie vilciena sastāva.
2.Pievienot, pielikt (parasti lieki, nevajadzīgi).
PiemēriFilmai piekabinātas laimīgas beigas.