piejoņot
piejoņot [pìejuõņuôt] -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; intransitīvs
Lielā ātrumā piebraukt, arī pieskriet.
PiemēriPiejoņot pie mājas.
- Piejoņot pie mājas.
- Ar skaļu taurēšanu piejoņoja ugunsdzēsēji – kāds bija tos izsaucis.