Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekabe
piekabe dsk. ģen. -bju lietvārds; sieviešu dzimte
Transportlīdzeklis bez dzinēja (piem., kravas kaste uz riteņiem, platforma, smagās automašīnas aizmugurējā daļa), ko piekabina velkošajam transportlīdzeklim.
PiemēriAutomašīnas piekabe.
  • Automašīnas piekabe.
  • Traktora piekabe.
  • Divasu piekabe.
  • Vilkt piekabi.
  • Pa ceļu brauc baļķu vedēji ar piekabēm.