Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekalt
piekalt -kaļu, -kal, -kaļ, pag. -kalu darbības vārds; transitīvs
piekalties darbības vārds; atgriezenisks
1.Ar metāla detaļām, stiprinājumiem, ķēdēm u. tml. nekustīgi piesaistīt (kādu pie kā, kam klāt).
PiemēriPiekalt ar ķēdēm pie staba.
  • Piekalt ar ķēdēm pie staba.
  • Jēzus tika piekalts krustā.
1.1.formā: trešā persona Nekustīgi piesaistīt.
PiemēriSlimība viņu piekalusi pie gultas.
  • Slimība viņu piekalusi pie gultas.
  • Sieviete no dzimšanas piekalta ratiņkrēslam.
1.2.formā: trešā persona Nekustīgi pievērst.
PiemēriPiekalt skatienu TV ekrānam.
  • Piekalt skatienu TV ekrānam.
  • Acis piekaltas fotogrāfam.
2.Kaļot izgatavot (ko) papildus klāt.
PiemēriŠogad meistars piekalis klāt divas bronzas aproces.
  • Šogad meistars piekalis klāt divas bronzas aproces.
Stabili vārdu savienojumiKā piekalts.