piekāpt
piekāpt -kāpju, -kāp, -kāpj, pag. -kāpu darbības vārds; intransitīvs
1.Kāpjot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
PiemēriPa akmeņaino nogāzi var piekāpt pavisam klāt pie upītes.
- Pa akmeņaino nogāzi var piekāpt pavisam klāt pie upītes.
2.formā: trešā persona Kāpjot iekšā daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam (parasti par transportlīdzekli).
PiemēriPacēlāja vagoniņš piekāpj pilns.
- Pacēlāja vagoniņš piekāpj pilns.
- transitīvs Autobuss piekāpj pilns ar skolēniem.
3.sarunvaloda Ieiet, ienākt (kur, pie kāda), parasti uz neilgu laiku vai garāmejot.
PiemēriVakarā piekāp pie manis!
- Vakarā piekāp pie manis!
- Vai vari šovakar piekāpt?
- Vienudien pie manis piekāpa sen neredzēts paziņa.