smiltis
smiltis dsk. ģen. smilšu sieviešu dzimte, lietvārds
smilts vsk.; dsk. ģen. smilšu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Irdens nogulumiezis, kas sastāv no atsevišķiem maziem minerālu graudiem, daļēji no iežu, gliemežvāku atlūzām; augsne, kuras sastāvā pārsvarā ir šis iezis.
PiemēriRupjas, smalkas smiltis.
Stabili vārdu savienojumiKvarca smiltis. Plūstošās smiltis.
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas parasti aug smilšainās augsnēs (par augiem, to sugām).
PiemēriSmilts vīķis.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas parasti ir sastopams smiltājos, smilšainās vietās (par savvaļas dzīvniekiem, to sugām).
PiemēriZilganais smilšu smecernieks.
1.3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs No smilšu mīklas gatavots (parasti irdens, trausls – par konditorejas izstrādājumu).
PiemēriSmilšu kūka.
Stabili vārdu savienojumiSmilšu mīkla.
Stabili vārdu savienojumi(Lai viņam) vieglas smiltis! Iebāzt galvu smiltīs. Smiltis birst. Tek kā smiltis caur pirkstiem.