smīnīgs
smīnīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
smīnīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
smīnīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
PiemēriSkumīgi smīnīgs strādnieks.
- Skumīgi smīnīgs strādnieks.
- Tāda smīnīga dāma.
1.1.Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
PiemēriSmīnīgs smaids.
- Smīnīgs smaids.
- Smīnīga attieksme.
- Uzmest smīnīgu skatienu.
- Smīnīgi skatīties.
- Zēns smīnīgi klusē.
1.2.Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
PiemēriPiemiegtas smīnīgas acis.
- Piemiegtas smīnīgas acis.
- Nelabvēļu smīnīgās sejas.
- Acis smīnīgi nopēta meitenes.
- Smīnīgi pamirkšķināt.