smīnīgs
smīnīgs -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
smīnīga -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
smīnīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kas smīn; tāds, kas bieži mēdz smīnēt; arī zobgalīgs, ironisks, nievīgs.
PiemēriSkumīgi smīnīgs strādnieks.
1.1.Tāds, kurā izpaužas zobgalība, ironiskums, nievīgums.
PiemēriSmīnīgs smaids.
1.2.Tāds, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
PiemēriPiemiegtas smīnīgas acis.