smīnēt
smīnēt smīnu, smīni, smīn, pag. smīnēju intransitīvs, darbības vārds
1.Radīt sejas daļās (lūpās, vaigos) smaidam līdzīgas kustības, izteiksmi, ko izraisa nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
PiemēriNīgri, ļauni, indīgi smīnēt.
1.1.Izturēties zobgalīgi, ironiski, nievīgi (pret ko).
PiemēriKlusi smīnēt un neko pārāk neņemt galvā.