leņķis
leņķis lietvārds; vīriešu dzimte
Plaknes daļa, ko ierobežo divi stari, kas iziet no viena un tā paša punkta.
PiemēriDēlīši pie rāmja sisti četrdesmit piecu grādu leņķī.
- Dēlīši pie rāmja sisti četrdesmit piecu grādu leņķī.
- Stundu un minūšu rādītājs veidoja gandrīz taisnu leņķi.
Stabili vārdu savienojumiĀrējais leņķis. Izstiepts leņķis.
- Ārējais leņķis — joma: matemātika leņķis starp daudzstūra malu un blakus malas pagarinājumu.
- Izstiepts leņķis — joma: matemātika 180 grādu leņķis, kura malas veido taisni.
- Leņķa virsotne — punkts, no kura iziet leņķa stari.
- Plats leņķis — joma: matemātika leņķis, kas ir lielāks par 90 grādiem un mazāks par 180 grādiem.
- Pretējais leņķis — pretleņķis.
- Šaurs leņķis — leņķis, kura lielums ir mazāks par 90 grādiem.
- Taisns leņķis — leņķis, kura lielums ir 90 grādi.
- Telpisks leņķis — telpas daļa, ko ierobežo koniska virsma.
Cilme:Aizguvums no lietuviešu valodas vai apvidvārds, kuru A. Kronvalds ieteica lietot (gan formā leņķe) attiecīgā ģeometriskā jēdziena izteikšanai.