piederēt
piederēt -deru [-dȩru], -deri, -der [-dȩ̀r], pag. -derēju darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (kāda, kā) īpašumā.
PiemēriViņai pieder māja un zeme.
- Viņai pieder māja un zeme.
- Dzīvoklis pieder pašvaldībai.
- Un tā gadījās, ka būvuzņēmējs .. bankrotēja. Viņš nebija varējis atšķirt naudu, kas viņam piederēja, no tās, kas viņam bija uzticēta.
1.1.Būt (kāda) izveidotam, radītam.
PiemēriSportistei pieder Latvijas rekords.
- Sportistei pieder Latvijas rekords.
- Kam pieder šīs dzejas rindas?
- pārnestā nozīmē Viņa spalvai pieder jau divi publicēti romāni.
1.2.Būt (kāda, kā) rīcībā.
PiemēriDrošam pieder pasaule.
- Drošam pieder pasaule.
- Šis brīdis vēl piederēja viņiem.
Stabili vārdu savienojumiPieder nākotne.
- Pieder nākotne — saka par to, kam ir labas nākotnes izredzes.
2.Būt iekļautam, ietilpt (kādā grupā, kategorijā u. tml.).
PiemēriPiederēt pie senas zvejnieku dzimtas.
- Piederēt pie senas zvejnieku dzimtas.
- Jāzeps Vītols pieder pie latviešu klasiskās mūzikas pamatlicējiem.
- Šie putni pieder pie vistveidīgo kārtas.
- Filma pieder pie pasaules kino klasikas izcilākajiem darbiem.
3.Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
PiemēriViņš gribēja, lai es viņam piederu.
- Viņš gribēja, lai es viņam piederu.
- Sievietes, kas viņam piederējušas.
4.Izjust piederību.
PiemēriPiederēt šai vietai.
- Piederēt šai vietai.
5.formā: trešā persona Piederēties.
PiemēriTas pieder pie labā toņa.
- Tas pieder pie labā toņa.
- Kafija ar kruasānu pieder rīta cēlienam.