atbaidīt
atbaidīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Baidot panākt, ka attālinās, netuvojas; būt par cēloni, ka netuvojas.
PiemēriAtbaidīt kurmjus no dārza.
- Atbaidīt kurmjus no dārza.
- Atbaidīt putnus no lidostas.
- Ziede, kas atbaida odus.
- Ugunskura dūmi atbaida knišļus.
2.Izraisīt nepatiku, piesardzību; neradīt vēlmi lietot, pirkt u. tml.
PiemēriAtbaidīt ar pārlieku uzmācību.
- Atbaidīt ar pārlieku uzmācību.
- Atbaidīt kapitāla ieguldītājus.
- Augstās cenas atbaida.