izdilt
izdilt -dilstu, -dilsti, -dilst, pag. -dilu darbības vārds; intransitīvs
izdilums lietvārds; vīriešu dzimte
1.formā: trešā persona Tiekot lietotam, valkātam, kļūt plānam, nestipram, arī cauram.
PiemēriIzdilis palags.
- Izdilis palags.
- Izdilusi spilvendrāna.
- Zeķes ar izdilušiem papēžiem.
1.1.Dilstot izveidoties.
PiemēriJakas elkoņos izdiluši caurumi.
- Jakas elkoņos izdiluši caurumi.
1.2.Tiekot lietotam, kļūt plānākam, deformēties.
PiemēriNaža asmenis izdilis ar lielu robu.
- Naža asmenis izdilis ar lielu robu.
- Izdilusi riteņa ass.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti novājēt.
PiemēriSlimnieks strauji izdila.
- Slimnieks strauji izdila.
- Izdilušas rokas.