Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
guldīt
guldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
PiemēriGuldīt bērnu zem siltas segas.
1.1.Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
PiemēriGuldīt viesus augšstāva istabās.
1.2.Novietot horizontāli.
PiemēriGuldīt baļķus citu uz cita.
2.Apbedīt, apglabāt.
PiemēriGuldīt māti smiltainē.
Stabili vārdu savienojumiGuldīt šķirstā. Guldīt zārkā.