Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
gulēt
gulēt guļu, guli, guļ, pag. gulēju darbības vārds; intransitīvs
1.Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
PiemēriGulēt dziļā, ciešā miegā.
  • Gulēt dziļā, ciešā miegā.
  • Slikti gulēt naktī.
  • Iet vakarā agri gulēt.
  • Gulēt līdz rīta gaismai.
  • Gulēt vienā gulēšanā.
  • Gulēt visu dienu.
Stabili vārdu savienojumiGulēt dienvidu. Gulēt kā beigtam.
2.Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriGulēt ar vaļējām acīm.
  • Gulēt ar vaļējām acīm.
  • Guļot lasīt grāmatu.
  • Gulošs slimnieks.
Stabili vārdu savienojumiGulēt ar kādu. Gulēt slimības gultā.
3.Būt apglabātam kapā.
PiemēriGulēt dzimtas kapos.
  • Gulēt dzimtas kapos.
4.Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
PiemēriLauka malā guļ liels akmens.
  • Lauka malā guļ liels akmens.
  • Uz galda guļ grāmatu kaudze.
  • Nopļautais siens gulēja pļavā nesavākts.
  • Dziļi zemē guļ akmeņogļu slāņi.
  • pārnestā nozīmē Ieplakā gulēja migla.
Stabili vārdu savienojumiGulēt drupās. Gulēt gruvešos.
Stabili vārdu savienojumiEj gulēt! Gulēt (kādam) pie kājām. Gulēt kaulos. Gulēt uz (kāda) sirdsapziņas. Gulēt uz ausīm.