gulēt
gulēt guļu, guli, guļ, pag. gulēju intransitīvs, darbības vārds
1.Atrasties miega stāvoklī; būt aizmigušam.
PiemēriGulēt dziļā, ciešā miegā.
Stabili vārdu savienojumiGulēt dienvidu. Gulēt kā beigtam.
2.Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem, dzīvniekiem).
PiemēriGulēt ar vaļējām acīm.
Stabili vārdu savienojumiGulēt ar kādu. Gulēt slimības gultā.
3.Būt apglabātam kapā.
PiemēriGulēt dzimtas kapos.
4.Atrasties, būt novietotam (kur) – par priekšmetiem; atrasties (kur) neizmantotam, neskartam.
PiemēriLauka malā guļ liels akmens.
Stabili vārdu savienojumiGulēt drupās. Gulēt gruvešos.
Stabili vārdu savienojumiEj gulēt! Gulēt (kādam) pie kājām. Gulēt kaulos. Gulēt uz (kāda) sirdsapziņas. Gulēt uz ausīm.