gult
gult gulstu, gulsti, gulst, pag. gūlu, arī gulu darbības vārds; intransitīvs
1.Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
PiemēriPie pieminekļa gulst ziedi.
- Pie pieminekļa gulst ziedi.
- Nozāģētie koki gulst cits pie cita.
1.1.Klāties.
PiemēriLielceļa putekļi gūla uz grāvmalas kokiem.
- Lielceļa putekļi gūla uz grāvmalas kokiem.
- pārnestā nozīmē Visi smagie darbi gulst uz vīra pleciem.
2.Iezīmēties, izveidoties.
PiemēriPierē gulst grumbas.
- Pierē gulst grumbas.