Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
gult
gulstu, gulsti, gulst, pag. gūlu, arī gulu darbības vārds; intransitīvs
1.Tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli.
PiemēriPie pieminekļa gulst ziedi.
1.1.Klāties.
PiemēriLielceļa putekļi gūla uz grāvmalas kokiem.
2.Iezīmēties, izveidoties.
PiemēriPierē gulst grumbas.