klāties1
klāties 3. pers. klājas, pag. klājās atgriezenisks, darbības vārds
1.Refl. → klāt [1] (1); tikt klātam.
PiemēriZaļa maura sega pāri klāsies..
2.Novietoties, tikt novietotam (uz kā virsmas, kam virsū), veidojot slāni, kārtu.
PiemēriPutekļi klājas uz drēbēm, apaviem.
2.1.Tikt klātam, ziestam (uz kādas virsmas).
PiemēriKrāsa klājas uz sienas nevienādi.
2.2.Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
PiemēriNazis klājas ar rūsu.
3.Atrasties, būt (kur), aizņemt plašu teritoriju.
PiemēriPriekšā klājās jūra.
3.1.Plesties, izplatīties (kur, kam pāri u. tml.).
PiemēriPāri klājas aukstas, svina pelēkas debesis.
Stabili vārdu savienojumiGaldiņ, klājies!