guldīt
guldīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Likt (kādu) gulēt (kur, kādā veidā).
PiemēriGuldīt bērnu zem siltas segas.
- Guldīt bērnu zem siltas segas.
- Guldīt zīdaini uz muguras.
1.1.Gādāt, rūpēties, lai (kāds) var gulēt; guldināt.
PiemēriGuldīt viesus augšstāva istabās.
- Guldīt viesus augšstāva istabās.
1.2.Novietot horizontāli.
PiemēriGuldīt baļķus citu uz cita.
- Guldīt baļķus citu uz cita.
2.Apbedīt, apglabāt.
PiemēriGuldīt māti smiltainē.
- Guldīt māti smiltainē.
Stabili vārdu savienojumiGuldīt šķirstā. Guldīt zārkā.
- Guldīt šķirstā — iezārkot.
- Guldīt zārkā — iezārkot.