noglabāt
noglabāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Nolikt, novietot (ko) tā, lai (tas) būtu drošībā, lai (to) nepazaudētu.
PiemēriNoglabāt naudu drošā vietā.
2.Iekļaut (ko apziņā, atmiņā u. tml.), lai (tas) neizpaustos, arī lai (to) neaizmirstu.
PiemēriNoglabāt skumjas dziļi sirdī.