rentnieks vēsturisks
rentnieks lietvārds; sieviešu dzimte
rentniece dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
Persona, kas uz noteiktu laiku bija ieguvusi lietošanā zemi, lauku saimniecību vai citu objektu (piem., dzirnavas, krogu), maksājot par to renti (2).
PiemēriMuižas rentnieks.