ķīla
ķīla lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
PiemēriĶīlas līgums.
- Ķīlas līgums.
- Ķīlas devējs.
- Izsniegt kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.
Stabili vārdu savienojumiAtdot ķīlā. Atdot par ķīlu. Ķīlas turētājs.
- Atdot ķīlā — ieķīlāt.
- Atdot par ķīlu — ieķīlāt.
- Ķīlas turētājs — fiziska vai juridiska persona, kas saņem ieķīlāto īpašumu, atsevišķu lietu, naudu u. tml.
2.Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
PiemēriSpēlēt ķīlu rotaļu.
- Spēlēt ķīlu rotaļu.
- Dot ķīlu.
- Izpirkt ķīlu.
3.formā: vienskaitlis Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
PiemēriPareizs uzturs ir veselības ķīla.
- Pareizs uzturs ir veselības ķīla.
- Panākumu ķīla.
Stabili vārdu savienojumiLikt galvu ķīlā.
- Likt galvu ķīlā idioma — galvot (par ko).