Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķīla
ķīla lietvārds; sieviešu dzimte
1.Īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml., ar ko nodrošina saistību izpildi; nodrošinājums, ko dod šāds īpašums, atsevišķa lieta, nauda u. tml.
PiemēriĶīlas līgums.
  • Ķīlas līgums.
  • Ķīlas devējs.
  • Izsniegt kredītu pret nekustamā īpašuma ķīlu.
Stabili vārdu savienojumiAtdot ķīlā. Atdot par ķīlu. Ķīlas turētājs.
2.Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu.
PiemēriSpēlēt ķīlu rotaļu.
  • Spēlēt ķīlu rotaļu.
  • Dot ķīlu.
  • Izpirkt ķīlu.
3.formā: vienskaitlis Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
PiemēriPareizs uzturs ir veselības ķīla.
  • Pareizs uzturs ir veselības ķīla.
  • Panākumu ķīla.
Stabili vārdu savienojumiLikt galvu ķīlā.