ķīlis1
ķīlis -ļa, dsk. ģen. -ļu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Koka vai metāla darbarīks (parasti garens, galā sašaurināts klucītis) kā šķelšanai; šādas formas detaļa kā nostiprināšanai, nospriegošanai.
PiemēriTērauda ķīlis.
1.1.joma: tehnika Mašīnu elements ar nedaudz slīpu darbvirsmu detaļu savienošanai ar vārpstu.
PiemēriZobrats uz vārpstas nostiprināts ar ķīli.
2.Veidojums, kam ir šaurleņķa trīsstūra forma.
PiemēriPutni izkārtojušies ķīlī.
Stabili vārdu savienojumiĶīļu raksts.
2.1.Šādas formas ielaidums (apģērba gabalā).
PiemēriBikšu ķīlis.