stakle
stakle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sazarojuma vietas starpa (parasti kokaugiem, to zariem); divžuburains zars, stumbrs.
PiemēriPutns ievijis ligzdu bērza zaru staklē.
2.Bikšu staru savienojuma vieta; arī kājstarpa.
PiemēriPlatas bikses ar pazeminātu stakli.