ietusnīt sarunvaloda
ietusnīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju darbības vārds; intransitīvs
1.Ar pūlēm, tusnījot ievirzīties, ievietoties (kur iekšā).
PiemēriPukodamās ietusnīju šaurajā sēdeklī.
2.Apēst (parasti negausīgi).
PiemēriViens pats ietusnījis visu baltmaizi.