ieturēt
ieturēt -turu, -turi, -tur, pag. -turēju transitīvs, darbības vārds
1.Pārvietojoties, ko darot, darbojoties, saglabāt (virzienu, ātrumu, stāvokli u. tml.).
PiemēriIeturēt virzienu uz dienvidiem.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt pauzi. Ieturēt soli.
1.1.Rīkoties, izturēties atbilstoši (kādiem nosacījumiem, prasībām, principiem); ievērot (piem., kārtību).
PiemēriIeturēt diētu.
2.Ēst, paēst (maltīti).
PiemēriIeturēt brokastis.
3.Neizmaksāt (parasti algas daļu), sedzot zaudējumus, nomaksājot nodokļus u. tml.
PiemēriIeturēt ceturto daļu no algas.
4.Šujot mazliet savilkt audumu, lai sašaurinātu, samazinātu (gatavojamā apģērba daļu).
PiemēriIeturēt kleitai piedurknes.
Stabili vārdu savienojumiIeturēt azaidu.