Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ieurbināt
ieurbināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Mazliet, arī vietām paurbināt.
PiemēriIeurbināt baltmaizes klaipu.
1.1.Urbinot radīt, ieveidot (piem., iedobumu).
PiemēriIeurbināt apmetumā robu.