ievadīt
ievadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
ievadījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Virzot, novadot (piem., pa caurulēm), panākt, ka (piem., šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā).
PiemēriIevadīt notekūdeņus kolektorā.
1.1.Pievienot (vielu kādam sastāvam).
PiemēriIevadīt šķīdumā nogulsnējošas vielas.
1.2.Panākt (piem., injicējot, iedzerot), ka (parasti zāļu viela) iekļūst organismā.
PiemēriIevadīt zāles muskulī.
1.3.Panākt, ka (piem., zonde) iekļūst (kādā organisma daļā).
PiemēriIevadīt kuņģī zondi.
2.Pavadot, rādot ceļu, ievest (kur iekšā).
PiemēriIevadīt ciemiņu no priekšnama istabā.
2.1.Vadot ievirzīt (kur transportlīdzekli).
PiemēriIevadīt kuģi ostā.
3.Sākot mācīt (ko), iepazīstinot (ar ko jaunu), padarīt (to) saprotamu, zināmu u. tml.
PiemēriIevadīt baleta mākslā.
5.Panākt, ka (piem., iekārta) saņem informāciju, programmu.
PiemēriIevadīt informāciju datorā.
Stabili vārdu savienojumiIevadīt (kādās) sliedēs.